Ministru kabinets 2021.gada 8.aprīlī apstiprināja jaunus ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumus.

Noteikumi paredz jaunu regulējumu attiecībā uz ēku energosertifikācijas kārtību, ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu, prasībām gandrīz nulles enerģijas ēkām un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanai, ēku energosertifikātu formu, apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes kārtību un termiņiem, kā arī references līmeņiem jaunbūvju un ekspluatējamu ēku energoefektivitātes salīdzinošajai skalai.

Galvenās izmaiņas attiecībā uz ēku energosertifikāciju paredz, ka turpmāk energosertifikācija balstīsies uz diviem rādītājiem – ēkas apkures patēriņu un primārās enerģijas patēriņu. Līdz šim tika ņemts vērā tikai siltumenerģijas patēriņš ēkas apkurei.

Savukārt, lai padarītu dažāda lieluma ēku energosertifikāciju līdzsvarotāku, turpmāk energoefektivitātes klasi noteiks atbilstoši ēkas apkurināmajai platībai trīs ēku lieluma grupās nevis tikai pēc izmatošanas iedalījuma dzīvojamā – nedzīvojamā ēka. Tādejādi, mazu ēku (50-120m2) būvniecībā energoefektivitātes rādītāji (A klase 60kWh/m2) būs sasniedzami ar ēkas apkurināmajai platībai atbilstošām izmaksām. Līdz šim visām dzīvojamām mājām A klasei bija noteikta prasība sasniegt 40kWh/m2.

Jaunā energosertifikācijas kārtība paredz jaunu, brīvprātīgu ēku energoefektivitātes klasi A+, kas nosaka vēl augstākus sasniedzamos energoefektivitātes rādītājus nekā gandrīz nulles enerģijas ēkām.

Ēkām, kuras pēc pielietojuma neatbilst tipiskam nedzīvojamo ēku pielietojumam (piemēram, autoserviss, elektronisko sakaru ēkas) tagad būs jānodrošina atbilstība tikai Latvijas būvnormatīvu prasībām. Tas ļaus izmantot racionālākus un ekonomiskākus risinājumus specifisku ēku būvniecībā, vienlaikus nodrošinot arī ēku energoefektivitāti. Līdz šim šādām ēkām bija jāsasniedz tādas pašas prasības kā nedzīvojamām ēkām, izpildot gandrīz nulles enerģijas ēkas prasības, lai gan tas ne vienmēr bija ekonomiski pamatoti un tehniski viegli realizējams.

Gandrīz nulles enerģijas ēkām energosertifikācijas aprēķinos turpmāk būs obligāti jāizmanto gaisa apmaiņas rādītāji un iekštelpu temperatūras, kas atbilst vidēja komforta līmenim. Tādējādi tiks iegūti savstarpēji labāk salīdzināmi aprēķini, kas neradīs kļūdainu priekšstatu par ēkas energoefektivitātes reālajiem rādītājiem. Regulējums paredz arī jaunu prasību gandrīz nulles enerģijas ēkām, kur turpmāk jau projektēšanas stadijā būs jānovērtē arī telpu pārkaršanas risks.

 

Plašāku informāciju par apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem ”Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi” var atrast šeit.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" stāsies spēkā jau piektdien, 2021.gada 16.aprīlī.